Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Kauliņi ir mesti!

Laikraksts Latvietis Nr. 606, 2020. g. 22. jūlijā
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Udis glezno veco skolu. FOTO Māris Brancis.

Mārītes un Aleksandra Djačenko darbs „Pārcēlājs“. FOTO Māris Brancis.

Mēs Aizkalnē. 6.07.2020. FOTO Rita Džerina.

Tā līdz ar Jūliju Cēzaru gribas izsaukties, kad pārdomāju Jelgavas mākslinieku paveikto pēc pandēmijas bula laika atkāpšanās. Nu kaut vai pēdējās pāris nedēļās.

Lūk, no 6. līdz 11. jūlijam devāmies ikgadējā plenērā. Šogad mūsu ceļš veda uz Aizkalni, kur atrodas Jasmuiža: mūsu 10. plenērs veltīts Raiņa 155 gadu jubilejai. Aizkalnes pagasts atrodas kilometrus deviņus aiz Preiļiem, kurp mūs aicināja bijusī jelgavniece, LLU lektore Evija Gurgāne. Plenērā devās 16 dažādu vecumu un dažādu specialitāšu mākslinieki – gleznotāji, grafiķi, dizaineri, tekstilmākslinieki, visi, kuri labprāt glezno vai zīmē dabā, kā kopš impresionisma laikiem krāsu meistari mēdz darīt.

Aizkalne atrodas Jašas upes krastos, kas domājams devis vārdu arīdzan Grigorija Kuzņecova muižai, ko no 1883. līdz 1891. gadam nomāja Krišjānis Pliekšāns. Tas bija laiks, kad nākamais dzejnieks beidza mācības Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā un iestājās Pēterburgas Universitātes juridiskajā fakultātē, vasaras brīvdienās devās mājās, lai, beidzis studijas, strādātu Viļņā un Jelgavā pie Stērstu Andreja.

Jasmuiža ir Raiņa jaunu dienu zeme. Diemžēl no tās nekas daudz līdz mūsdienām nav palicis pāri. Tikai divas ēkas – kungu māja, kura patlaban ir remontā un kas mums palika nepieejama, un govju kūts, kas renovēta iepazīstina ar Latgales keramiku. Muižas lielums bijis iespaidīgs. Tajā bijuši pāri par 200 ha zemes, govju kūtī bijušas 80 govis, lauku apstrādei bija vajadzīgi darba zirgi, vienlaikus Krišjānis Pliekšāns esot audzējis arī zirgus pārdošanai. Tātad Pliekšāni bijuši bagāti latvieši.

Govju kūtī plenēristi sarīkoja savu atskaites izstādi, parādot, kas piecās dienās paveikts. Vidēji katrs uzzīmēja vai uzgleznoja 5-6 darbus, bet bija arīdzan maratonisti,Inese Mīlberga, kuras pūrā bija 11 akvareļu un zīmējuma lapas. Tā vien likās, ka Covid19 vīruss tikai atraisīja un stimulēja mākslinieku radošo potenciālu.

Augusta beigās, septembra sākumā Ā. Alunāna memoriālajā muzejā paveikto parādīsim arīdzan jelgavniekiem. Tikai jāielāgo, ka katrs autors izliks apskatei 2-3 darbus, vien ceturto daļu no plenērā radītā.

Laikā, kad daļa mākslinieku dzīvoja netālu no Preiļiem, Mārīte un Aleksandrs Djačenko desmit dienas radīja savu jaunāko šamota lielskulptūru pilsētā pie Lielupes Lietuvas pusē Užventē. Tā mums nav sveša, šeit dzīvo uzņēmējs Alvids Knizelis ar kundzi Mildu, kuri, neraugoties uz neseno bīstamo vīrusu, arī šogad 11. reizi aicināja pie sevis radoši atraisīties akvarelistus un metālkalējus. Pagājušā gadā šeit strādāja tāpat mūsu keramiķi un mums labi pazīstamie Šauļu meistari Irēna Šļuželiene un Viļus Šļuželis. Arī šogad abiem keramiķu pāriem bija jāuztaisa katram pa jaunam darbam par tēmu – Venta.

Šajā dienā ar izstādēm atskaitījās akvarelisti un kalēji. Tagad salā dzirnavu ezerā slejas gaisā milzu pieneņu pūka no metāla. Protams, varēja aplūkot arī parku abpus dīķim, kur veiksmīgi iekļauti izkoptajā vidē šaulēniešu Ūdensrozes un mūsējo Atvars. Še gribas atzīmēt, ka katrai skulptūrai piemeklēts podests vēlamajā augstumā, un tās lieliski iekļautas ainavā.

Pēc stundu gara koncerta, piepalīdzot brīvprātīgajiem, starp kuriem viens no svarīgākajiem palīgiem bija Andrejs Djačenko, bez kura nenotiek neviena šamota skulptūru vaļā vēršana arī Jelgavā, ķērās pie keramikas lieldarbu atvēršanas. Pirmo atklāja Mārītes un Aleksandra Djačenko Pārcēlāju, pēc tam otru figurālo skulptūru, ko radīja mūsu draugi no Šauļiem Irēna un Viļus Šļužeļi Venta no Užventes. Šie darbi ir ievērojami ar to, ka Irēna pati gatavoja šamotu, nevis pirka gatavu. Saka, pirmie kucēni jāslīcina. Šis nebija tas gadījums. Te jāpiebilst vēl tikai, ka septembrī Šauļos, sekojot Jelgavas paraugam, taisīs četras jaunas šamota skulptūras, kuru veidošanā piedalīsies arī mūsējie.

Vai nav tiesa, ka kauliņi šogad netika velti mesti?

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com