Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dzimšanas dienas

Svinēt vai nesvinēt?

Laikraksts Latvietis Nr. 601, 2020. g. 17. jūnijā
Vilis Mileiko -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien...

Pirmais lielais notikums cilvēka dzīvē ir piedzimšana. Elpas vilciens, kliedziens un cilvēks ienāk šajā pasaulē. Piedzimt un dzīvot!

Dzimšanas dienā mēs atceramies mūsu nākšanu pasaulē. Un šo dienu vajadzētu svinēt jebkurā vecumā. Kanādā un Amerika Savienotajās valstīs vairākas ģimenes savas meitas sešpadsmitajā dzimšanas dienā atzīmē sweet sixteen dienu.

Dzimšanas dienu svinēšana nav nekas jauns. Viena no pirmajām dzimšanas dienām tika svinēta senajā Ēģiptē, aptuveni trīstūkstošajā gadā pirms Kristus. Tā tika svinēta par godu Faraonan (Pharaon).

Mēs paši piedzimšanu neatceramies, bet mums tā ir laba iespēja piedalīties citu cilvēku dzimšanas svētkos. Dzimšanas dienā nereti nāk prātā bērnība – rāpošana, pirmie patstāvīgie soļi, utt. Un dzimšanas diena ir diena, kad tu vari pateikties saviem vecākiem, ka esi dzimis.

Pirmā dzimšanas diena ir, jo īpašs notikums bērna vecākiem – jauns bērniņš ir ieradies ģimenē. Visi bērni ar nepacietību gaida dzimšanas dienas svinēšanu. Četru vai piecu gadu vecumā dzimšanas diena ir tikai tik svarīga, cik lielas dāvanas ir saņemtas.

Viss gan mainās ar gadiem; sievietei 40 gadu vecumā dzimšanas diena varētu būt pat traģiska, ja gadu gaitā viņas izskats ir krasi mainījies, mainījusies figūra, ādas krāsa, utt.

Dzimšanas dienu dažādās zemēs atzīmē savdabīgāk. Bērna dzimšana tiek svinēta gan pirms, gan pēc bērna piedzimšanas. ASV tiek rīkotas viesības ar nosaukumu Baby shower dažas nedēļas pirms bērna piedzimšanas, kur jaunā māmiņa tiek apbērta ar dāvanām. Dienvidamerikā šīs svinības sauc par Stārķa balli, un to apmeklē tikai sievietes. Stārķa balles tiek rīkotas tāpēc, ka stārķis jeb svētelis tiek uzskatīs par laimes nesēju, arī par auglības putnu, kas garajā knābī mājās ienes bērniņus. Ar stārķiem saistās arī daudzi un dažādi ticējumi. Uzskata, ka stārķi sargā māju, kā arī gādā par mājas laimi un bagātību.

Latvijā bērna nākšanu pasaulē svin pēc bērna piedzimšanas un svinības sauc par raudzībām. Cilvēki, kuri ir dzimuši garā gada 29. februārī, savu dzimšanas dienu svin 1. martā vai arī 28. februārī.

Pēc Otrā pasaules kara piecus gadus mūsu ģimene dzīvoja Dānijā. Vienu vasaru, 1949. gadā, trīs mēnešus es pavadīju internacionālā Tautas Augstskolā Zviedrijā, kur kādā Esperanto kongresā iepazinos ar divām medmāsām no Dānijas – Alfi Larsen un Lilly Fried kundzēm. Tā, ka es biju tikai skolēns un viens pats Zviedrijā, viņas sāka mani pieskatīt. Abas dāmas no Zviedrijas atgriežoties Dānijā, iepazīšanās nolūkos apmeklēja mūsu vecākus Prags bulvārī Kopenhāgenā. Sarunu valoda Zviedrijā bija angļu valoda, valodas man padodas, un tā es tur diezgan labi apguvu angļu valodu, kas man lieliski noderēja ierodoties Kanādā. Kādu dienu, man nezinot, šīs divas dāmas bija nolēmušas sarīkot man pārsteigumu – svinēt man nesen pagājušo dzimšanas dienu. Svinības notika, un uz tām bija ielūgta visa mūsu ģimene.

Larsena kundze un Fried kundze dzīvoja kopā vienā dzīvoklī Kopenhāgenas centrā. Ierodoties uz viesībām, mūs pārsteidza divas iedegtas sveces durvju priekšā un neliels Latvijas karodziņš virs durvīm. Karodziņu viņas bija pašūvušas, vadoties no kāda veca atlasa, jo tanī laikā, pateicoties draugiem Krievzemē, tādas Latvijas nebija.

Skaista bija jaunība, skaista bija jaunība, diemžēl tā nenāks vairs, tā nenāks vairs, tā neatgriezīsies...

Ja tev ir jau pāri par sešdesmit gadiem, un veselība vēl laba, tad nesūdzies, jo pats Dievs tev ir novēlējis skaistu mūžu, pateicies Dievam par to un uzrīko lielu ballīti!

P. S. Dzimšanas diena patiesībā nav tā priecīgākā diena, jo dzimšanas dienā mēs esam kļuvuši vienu gadu vecāki, ne jaunāki, bet varbūt gudrāki?

Vilis Mileiko
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com