Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Covid-19 sekas Pertā

Latvijas konsulāta darbs neapstājās

Laikraksts Latvietis Nr. 595, 2020. g. 5. maijā
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Tad, kad Pertas Latviešu Centra Daugavas vanagu klubā, vēl bija rosība. FOTO Jānis Purvinskis.

Tāpat kā visā, ne tikai Austrālijā, bet visā pasaulē visa dzīve ir tikpat kā apstājusies: ceļi pustukši, rūpniecība, ja nav apstājusies, tad palēninājusies, un arī mūsu sabiedriskā dzīve apstājusies. Tāpat jau arī Pertā. Tāpat jau mūsu latviešu sabiedrību uzturēja tikai tie 80 un 90 gadu gājumu tautieši, un tie jau viens pēc otra aizgāja mūžībā, ar ko tad darba darītāju saujiņa ar katru gadu sabruka mazumā.

Tomēr vēl tie, kuri strādā mūsu latviešu labā ir ar īsto latviešu sīkstumu un velk to tautas vezumu uz priekšu. Diemžēl, mūsu vidū zem 60 gadīgos varam saskaitīt varbūt uz vienas rokas pirkstiem. Sabiedrības darbs nav pateicīgs, un neviens Tev par to paldies nepasaka, bet tu dari, ko vari, Tu jūti to kā savu pienākumu, jo esi latvietis un Latvijas dēls. Tev vienīgā pateicība ir tā, ka esi gandarīts ar to, ka redzi, ka labs labi veikts. Tā arī Pertas latviešu sabiedrība iet, un vēl kamēr būs vajadzība, ies arī uz priekšu, līdz mūsu Pertas Latviešu Centrs nevienam vairs nebūs vajadzīgs, un tad ar to pazudīs arī Pertas latviešu kopiena.

8. martā Pertā, Daugavas vanagu klubā, vēl noturējām Oskara Kalpaka, Latviešu leģiona un Kurzemes cietokšņa atceri. Trešdien, 11. martā, notika labi apmeklēta latviešu valodas klase. Tagad valodas klase ir slēgta, līdz kamēr visa tā Covid-19 katastrofa izbeigsies, un varēsim visi atkal darboties. Tad vēl dabūjām atslēdznieku, lai salabo bibliotēkas durvju atslēgu. Bija arī labojumi pie Centra ūdensvada, ko zagļi bija sabojājuši. Ar to tad arī visi vīrusa aizliegumi sākās, un Latviešu Centrs palika stāvam kluss un mierīgs. Vēl tagad, 28. martā, mūsu Pertas Latviešu pili liekās neviens neapmeklē, tikai mājsaimniece Ieva regulāri pieskata.

Nu un šodien mēs arī ar visu Covid-19 vīrusu tomēr vēl pastāvam, un vēl jau daži no mums strādā mūsu sabiedrības labā. Latviešu radio stundu Pertā vēl katru sestdienas vakaru varam klausīties. Pertas Ziņas arī šad tad parādās pastkastītē. Latvijas pilsoņi vēl var griezties pie Latvijas konsula Pertā pēc palīdzības. Daugavas vanagi Pertā vēl sniedz palīdzību Latvijā, un valde darbojas neklātienē caur internetu. Latviešu luterāņu draudzei viņu mācītājs ik nedēļu izsūta pamācības, kā dzīvot. Telefoni darbojas, un caur tiem mēs uzturam sakarus gan ar mīļajiem ģimenes locekļiem, gan ar mīļiem draugiem un kolēģiem. Nē, nekādi Pertas latviešu sarīkojumi, sanāksmes vai saieti šeit nenotiek, bet mēs sazināmies ar saviem biedriem un apvaicājamies par viņu veselību un dzīvi šajā jucekļu laikā.

Diemžēl, Latvijas konsulāta darbs neapstājās, un pirms vīrusa sekas sāka visu slēgt, Latvijas konsuls vēl paspēja nosūtīt mājās uz Latviju sodu izcietušu meiteni. Tad sakarā ar ierobežojumiem dalībnieku skaitā, visas klātienē sanāksmes, sarīkojumi un saieti tika atcelti. Maija vidū bija paredzēts Diasporas vēstnieka apciemojums arī Pertā, kurš tad tika atcelts. Diemžēl, Pertā bija aizķērušies trīs latviešu ciemiņi no Latvijas, kuri nu vairs, sakarā ar lidlauka slēgšanu un lidmašīnu lidojumu apstādi, tālāk par Pertu nevarēja tikt, un likās, ka viņiem būs šeit jāpaliek nu jau uz ilgāku laiku. Tomēr caur Konsulārās Palīdzības gādību Latvijā, AirBaltic atsāka speciālus lidojumus starp Frankfurti/Amsterdamu un Rīgu, un no Pertas vēl viena lidsabiedrība lidoja uz Eiropu. Tā nokārtojās Latvijas pilsoņu lidojumi uz mājām. Diemžēl viena jaunava bija pazaudējusi Latvijas pasi, un tai vajadzēja sagādāt arī atgriešanā apliecību. Arī tas tika izdarīts. Konsulam vēl Latvijas pilsonības pieprasījumu lūgumi turpina rasties, un darbs iet uz priekšu.

Bet tagad vēl visi sēžam mājās un veicam tos darbus un darbiņus, kurus laika trūkuma dēļ nevarējām veikt – tagad tos varam: dārza uzkopšana, datora failu nokārtošana u.c. Uzturam sakarus: šad tad sazvanāmies pa telefonu; viens otru apzinām – vai ir veseli. Ir arī svarīgi sazināties ar vecajiem draugiem, redz kā viņiem iet – vai ir veseli un lai jūt, ka nav aizmirsti. Un cik svarīga ir mūsu kopiena tieši pašlaik? Lai šis vīruss mums paiet secen, un drīz esam atkal kopā un varam kuplināt savu dzīvi ar latvisku ieskaņu.

Novēlu visiem labu veselību un možu garu.

Jānis Purvinskis
2020. g. 28. aprīlī
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com