Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts

Ikgadējais koncerts jau piecpadsmit gadus ir stabila Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa

Laikraksts Latvietis Nr. 577, 2020. g. 18. janv.
Rinta Bružēvica -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Agrākā gada lielkoncerts. FOTO Publicitātes foto.

VSIA Latvijas Koncerti aicina uz ikgadējo Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu, kas notiks 25. janvārī Lielajā ģildē. Koncertā spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālās operas orķestris un Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Skanēs šī gada jubilāru Jāņa Mediņa un Marģera Zariņa, kā arī Artura Maskata un Platona Buravicka skaņdarbi. Koncertprogrammas intriga būs Rolanda Kronlaka jaundarbs “Plūsma”. Uz skatuves kāps izcilie latviešu pianisti – Vestards Šimkus un Reinis Zariņš, kā arī uzlecošā saksofonspēles zvaigzne – Aigars Raumanis, kurš nominēts Lielajai mūzikas balvai 2019 kategorijā Gada jaunais mākslinieks.

Ikgadējais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts jau piecpadsmit gadus ir stabila Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Latvijas Nacionālās operas orķestris sava galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā simfoniskās mūzikas svētkus atklās ar 1924. gadā tapušo simfonisko tēlojumu Zilais kalns – vienu no pirmajiem šī žanra paraugiem latviešu mūzikā, kura autors ir izcilais simfoniķis, 2020. gada jubilārs Jānis Mediņš (1890-1966).

Sinfonietta Rīga kopā ar savu māksliniecisko vadītāju Normundu Šnē un saksofonistu Aigaru Raumani atgriežas pie 2019. gada 16. februārī pirmatskaņotā Koncerta saksofonam un kamerorķestrim – Temperature of Plastics jeb Plastmasas temperatūra, kuru tās autors, agresīvā skaistuma sludinātājs, Platons Buravickis raksturo kā dabas dvēseles kliedzienu un mūsdienu industriālās ražošanas manifestu.“

Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala uz Rīgu ved Artura Maskata Divpadsmito Liepājas koncertu klavierēm un orķestrim, kas veltīts Reinim Zariņam. Maskata opusa tēlainību caurauž ģeniālā Spānijas dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas darbu motīvi un asociācijas par Andalūzijas dabas īpatnībām un tās cilvēku kaislībām.

Iedvesmu citzemju kultūrās smēlies arī Marģeris Zariņš. Viņa svīta Grieķu vāzes klavierēm un simfoniskajam orķestrim apvieno antīko un tautisko, tur var atrast arī kaut ko impresionistisku un komponistam raksturīgās asprātības. Šo iespaidīgo kompozīciju no jauna gaismā ceļ Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Klavieru solo šoreiz uzticēts Vestardam Šimkum, kura spožā un virtuozā spēle lieliski sader ar jubilāra mūziku. Šimkus šogad nominēts Lielās mūzikas balvas 2019 kategorijā Par izcilu interpretāciju. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris līdz ar diriģentu Gunti Kuzmu atbildīgs arī par koncerta intrigu – jaundarbu Plūsma, kura autors ir Rolands Kronlaks. Latvijas koncertdzīvē viņš iemantojis slavu kā elektroakustiskās mūzikas speciālists un spilgtu kamerdarbu autors. Kronlaka jaunās partitūras pamatā ir skanējuma pulsāciju arhitektūra, viņš pēta mūzikas plūdumu un tā stihisko dabu – kā tas paātrinās un palēninās, virzās augšup vai lejup.

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Rinta Bružēvica,
„Latvijas Koncertu” sabiedrisko attiecību speciāliste



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com