Pērn nesvinētu 65 gadu jubileju ALT svinēja šogad

Palielināt / Enlarge

Mēģinājums. „Skroderdienas Silmačos“. No kreisās zālē: ainiņas režisore Ieva Kaina sniedz padomus. FOTO Agnese Krūze.

Palielināt / Enlarge

Ģenerālmēģinājums – „Gājputns“. No kreisās: Edgars Vegners, Gvido Zundurs, Patrīcija Ulpe, Lija Pūpēde. FOTO Agnese Krūze.

Palielināt / Enlarge

Mēģinājums – „Eslingena“. FOTO Agnese Krūze.

Palielināt / Enlarge

Mēģinājums. „Skroderdienas Silmačos“. No kreisās: Māra Kaziņa, Reneka Hart, Ieva Ozoliņa. FOTO Inta Geberta.

Palielināt / Enlarge

Ģērbtuvē pirms izrādes. „Sufliere“. Inta Geberta un Pēteris Saulītis. FOTO Agnese Krūze.

Palielināt / Enlarge

Ģērbtuvē pirms izrādes. „Eslingena“. Agnese Krūze. FOTO no Agneses Krūzes personīgā arhīva.

Šī gada 24. novembrī Austrālijas Latviešu Teātris (ALT) ar izrādi atzīmēja 66 darbības gadus, ieskaitot 65 gadu jubileju – kā programmā rakstīts: ALT 65+1.

Izrāde notika Melburnas Latviešu namā. Pirms izrādes nams sanēja kā bišu strops; foajē un kafejnīca čalojošu ļaužu pilnas un pie letes drūzma – Namam ienākums garantēts. Zāle bija pilna ar numurētiem, apklātiem galdiem, un gar sienām prāvas fotogrāfijas ar piezīmēm pauda par daudzajām izrādēm teātra ilgajā darbības laikā. Zāles galā uz pāris galdiem pircējus gaidīja uzkodas un dzērienu pudeles.

Ap pulksten 14.00 zāle pēkšņi satumsa, un uz skatuves no tumsas iznira starmeša kūlī Gunārs Klauss, viens no ALT dibinātāju grupas aktieriem, kurš izteiksmīgi nolasīja īsu ALT vēsturi. Sekoja Judītes Šmits ievadvārdi, priekškars atvērās – izrāde sākās!

Pirmajā daļā bija seši fragmenti/ainas no ALT iepriekš uzvestām lugām, ieskaitot divus fragmentus no Skroderdienām Silmačos.

Kā atskatam pagātnē, izrāde sākās ar fragmentu no M. Zīverta dramatiskās, filozofisku atziņu piesātinātās kamerlugas Tvans, ar kuras iestudējumu ALT uzsāka savu darbību 1953. gadā. Aktieri – Judīte Šmits, Anita Catoggio, Andris Klauss un Eero Pūpedis, kuri 1953. gadā, manuprāt, vēl nebija dzimuši vai bija tikai zīdaiņi, bija pārliecinoši savās lomās, bet no lugas fragmenta vien bija grūti rast empātiju ar lugā attēlotām personām.

Divi fragmenti no Skroderdienām Silmačos iepriecināja ar saskaņoto, virmoto kustību un dziesmām visas saimes skatā un humoru un raitu saspēli sievu ainā (Māra Kaziņa, Ieva Ozoliņa, Reneka Hart). Silmaču ļaužu vidū Kārlēna tēlā knapi atpazinu pazīstamo režisori un aktrisi Valdu Rubi, kura lieliski iejutusies savā lomā, jauneklīgi skraidīja un lēkāja. Gribētos viņai uzprasīt mūžīgas jaunības eliksīra recepti!

Asprātīgais skečs Sufliere bija lieliska pārpratumu komēdija miniatūrā. Suflieres (Ieva Kaina) izmisīgās pūles pārraidīt ainas dialogu aktieru pārim (Inta Geberta un Pēteris Saulītis), kuri tēloja patosa pilnus mīlētājus un suflētos vārdus nemitīgi pārprata, izraisīja skatītajos smieklu šaltis.

Līdzīgi uzjautrinoša un pārliecinoši notēlota bija spekulantu aina no Lagzdiņa/Ritmaņa dziesmu spēles Eslingena, kurā spekulanti (Gatis un Gvido Zunduri) pārvadā cūku (vai īsta?) bērnu ratiņos un pūlas melīgi atgaiņāties no pārmērīgi ziņkārīgās, uzmācīgās mazbērnu mīlētājas (Agnese Krūze).

Pirmā daļa noslēdzās ar fragmentu no Blaumaņa joku lugas No Saldenās Pudeles, kurā dumpīgais kalps Krišs (Ivars Mirovics) lūko pārliecināt lēno, apdomīgo, tiklo Taukšķi (Gunārs Klauss) kļūt par precinieku un eventuāli saimnieku Ezerlauku mājās. Taukšķis ir izmisīga lēmuma priekšā: zaudēt nevainību vai nomirt puisī. Ar patiesu prieku noskatījos abu pieredzējušo aktieru tēlojumā. Īsta tēlojošās mākslas meistarklase!

Starpbrīdī, ar saldenās pudeles domu galvā, devos uz dzērienu galdu nopirkt pudeli vīna, bet velti – viss izpārdots! Pārdēvēji nebija rēķinājušies ar skatītāju skaitu un lielo pieprasījumu.

Otrā daļa iesākās ar satīrisku skeču KD Rīcības komitejas sēde (Inta, Agnese, Reneka, Gatis, Pēteris), kas bija amizants, un man atgādināja skeču no pagājušo gadu Kultūras dienu Kaleidoskopa vai Raibās Pēcpusdienas izrādēm.

Tad uz skatuves uztipināja salīcis večuks un apsēdās uz krēsla it kā televizora priekšā. Programmā rakstīts: Pēteris Saulītis, bet manieres, žesti, valoda un izturēšanās pret divām dāmām (Māra Kaziņa, Valda Rube) nepārprotami norāda, ka tēls ir daudziem vēl atmiņā esošais, kādreizējais Latviešu Nama pārvaldnieks, īpatnis Augusts Meistars. Talantīgais Pēteris ir kļuvis par lielisku aktieri!

Fragments no Andra Klausa lugas Gājputns deva aktieriem (Lija Pūpēde, Patrīcija Ulpe, Edgars Vegners, Gvido Zundurs) iespēju tēlot mīma un farsa žanrā. Abu Austrālijā iebraukušo dīpīšu, angļu valodas nepratēju, jauno sieviešu izmisīgās pūles nopirkt cūkas galvu no vietējiem miesniekiem, izsmīdināja un sajūsmināja skatītājus.

Fragmentā no Aivas Birbeles lugas Tāda es esmu savu aktrises talantu izteiksmīgi nodemonstrēja Ilona Brūvere. Pati autore par lugu raksta: „Luga ir rakstīta stand up komēdijas žanrā. Tā ir monoizrāde drosmīgai aktrisei, kura ir gatava runāt par visu. Tas ir absolūti atklāts sievietes miesas stāsts, kurā tiek veikta pilnīga ķermeņa inventarizācija un intīmo zonu bilance.“* Varu tikai piebilst, ka tas, kam šis stāsts neizrauj smieklus vai vismaz smaidu, ir piedzimis bez humora izjūtas.

Izcils satīras humora paraugs bija skečs Prezidenta apsveikums. Ieskatījies programmā nodomāju – lāga vīrs prezidents Levits; nav aizmirsis paslavēt diasporas tautiešu pūles uzturēt latviešu kultūru. Biju pārsteigts, ka aktieris, kas uzrunāja mūs no skatuves, ir kā izspļauts ASV prezidents Tramps (Trump), kurš, it kā vēlēšanu kampaņas ietvaros, apsveic ALT tās 66 gadu pastāvēšanas svinībās. Pēteris Saulītis atkārtoti nodemonstrēja savas aktiera dotības.

Tad zāles malā kuplā skaitā pie skatuves un klavierēm nostājās kora Daina un Veseris koristi, kuri, Sandras Birzes klavieru pavadījumā, izjusti un iespaidīgi nodziedāja dziesmas no Māras Zālītes / Zigmāra Liepiņa rokoperas Lāčplēsis. Izcili daiļskanīgi bija solisti Kalvis Jaunalksnis, Dāvids Zemdegs un Valdis Vagars.

Noslēgumā skatuvi piepildīja viss ALT ansamblis kopā ar daudziem koru Daina un Veseris dziedātajiem Skroderdienas Silmačos beigu ainā, vienā grandiozā, dziedošā, līksmes pilnā finālā, līdzīgi grand finale kādā no Mocarta komiskajām operām.

Izrāde ritēja raiti – atstarpes starp skečiem bija īsas, jo skatuves rekvizīti tika ātri izmainīti. Paldies režisorēm Judītei Šmitei un Ievai Kainai un visam teātra ansamblim par jauko izrādi. ALT bija kādu laiku pamiris, bet tagad, Lācaram līdzīgi ir atdzīvojies un uzplaucis. Ar nepacietību gaidu programmā solīto Skroderdienas Silmačos iestudējumu nākošā gada maijā!

Niks,
sajūsmināts lugas skatītājs
Laikrakstam „Latvietis“

* aivabirbele.blogspot.com