Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jūrtaka – kas tā tāda?

Jaunums ceļotājiem Latvijā un Igaunijā

Laikraksts Latvietis Nr. 556, 2019. g. 4. sept.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Bērzciema jaunā pontonu laipa – 157 m garumā, pāri niedru laukiem līdz pašai jūrai. FOTO Aina Gailīte.

Nopļauto niedru kraušana. FOTO Aina Gailīte.

Kolhozu laika zivju kūpinātavas skursteņi Bērzciemā. FOTO Aina Gailīte.

Nopļauto niedru kraušana. FOTO Aina Gailīte.

Skats no krodziņa „Mazā kaija“ terases. FOTO Aina Gailīte.

Niedru vedējiem sanāk vizināties pa jūru. FOTO Aina Gailīte.

Niedru vedējiem sanāk vizināties pa jūru. FOTO Aina Gailīte.

Mazliet no oficiālās informācijas – Jūrtaka ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9 daļa. E9 maršruts sākas pie Sv. Vincenta raga Portugālē un beidzas Narva – Jēsū Igaunijā pie Narvas ietekas Somu līcī.

Latvijā – Jūrtaka; Igaunijā – Ranniku matkarada. Starts: Lietuvas – Latvijas robeža, Nidas ciems Latvijā. Finišs: Tallinas osta Igaunijā. Maršruts ir veicams abos virzienos, un Tallina var būt arī starta punkts. Divas galvaspilsētas, kuru vecpilsētām ir piešķirts UNESCO statuss: Rīga, Tallina. Teritorija: Baltijas jūras piekraste; garums – 1200 km: Latvijā 580 km un Igaunijā 620 km. Maršruta gaita: Nida – Liepāja – Ventspils – Kolkasrags – Jūrmala – Rīga – Saulkrasti – Ainaži – Ikla – Pērnava – Virtsu – Lihula – Hāpsala – Paldiski – Tallina. Veikšanai nepieciešamais laiks: ~ 60 dienas, pieredzējuši gājēji to var veikt īsākā laikā. Apskatāmi > 500 dabas, vēstures un kultūras objekti. Jūrtakai piekļaujas Igaunijas salas: Kihnu, Sāmsala, Muhu, Hījumā, Vormsi, Osmusāre. Informācija: www.jurtaka.lv

Šī informācija ir kā virsraksts no 146 lappušu biezas un smagas rokasgrāmatas. Latvijas daļu ceļvedī esmu smalki izpētījusi; tas ir 30 dienu ceļš kājām, dienas posmi sadalīti no 12 – 25 km, atkarībā no grūtības pakāpes. Viss ceļš ir gar pašu jūru, un tas nemaz nav tik viegls – vietām smiltis, akmeņi un niedrēm aizaudzis krasts, vietām jāiet pa kāpu taku, vietām pa šoseju, dažas upes var pāriet tikai pa tiltu.

Tas viss ir norādīts ceļvedī, tāpat kā norādīti apskatāmie objekti – gan dabas, gan vēsturiskie, naktsmītnes, ēdināšana un sabiedriskā transporta pieturvietas, ja nu kādam pietrūkst spēka tālākam ceļam. Katram ceļa posmam pievienotas pāris fotogrāfijas. Jūrtaka ir marķēta – balts, zils, balts. Organizatori ir taku izgājuši savām kājām, ir ļoti piestrādāts, lai ceļotājiem maršruts būtu skaidri saprotams. Latvijas daļa ir sadalīta 30 posmos, var iet, kuru izvēlies. Tiem, kas nav kājām gājēji, iesaku rūpīgi izstudēt rokasgrāmatu no vāka līdz vākam un būsiet tikpat kā nogājis visu garo gabalu.

Pētot maršrutus, mani interesēja dažādie, pat nezināmie objekti, fragmentāri gar jūru esmu gājusi, garākais posms 20 km Vidzemes piekrastē. Šoreiz acīs iekrita Jūrtakas piekrastes gājēju ceļa 19. dienas posma: Mērsrags – Engure viducis Bērzciems ar tā pontonu laipu, tiesa, tā nav ceļvedī minēta, jo uzbūvēta tikai šopavasar. Sameklēju rakstīto par Bērzciemu un izpētīju autobusu sarakstu un 14. augustā devos uz šo mazo zvejniekciemu Kurzemes piekrastē. Šeit, jūras krastā, jūties kā pie liela ezera – piekrastes sēkļi apauguši ar zāli un niedrēm, gar krastu te nekāda staigāšana nesanāk, manā interešu lokā nonāca tik nieka 300 m. No autobusu pieturas jau redzama liela reklāma – krodziņš Mazā kaija, turpat pie krodziņa sākas jaunā pontonu laipa.

Laipa ļoti rūpīgi samontēta un ir stipri zema, bet, protams, kustīga, ir jāpierod un vēl – jāiet ļoti uzmanīgi, jo salaiduma vietas nav līdzenas. Uzreiz aizgāju līdz laipas galam, tur ūdenī laiski šūpojās divas laivas, sekls jau nu ļoti. Faktiski man ļoti laimējās, pirms kādas nedēļas bija nopļautas visas niedres, palicis tik viens liels puduris, kur slēpties baltajam gārnim. Varēju labi saskatīt, kur īsta sauszeme, visu izstaigāju.

Tad iedomājos, kā gan te izskatījās pirms niedru pļaušanas, tad tak no laipas nekas tālāk par degungalu nebija redzams. Laipas galā skatos, brauc traktors ar lielu augstu piekabi un vairāki vīri ar dakšām, kā īstā siena laikā, ceļ augšā lielus apžuvušo niedru klēpjus, ik pa brīdim brienot pa ūdeni. Nejauši aiz koku puduriem ieraudzīju tādus kā pelēkus skursteņus, gāju pie niedru krāvējiem uzzināt, kas tie tādi. Bet vīri nebija vietējie, viens pat jūrmalnieks, viņiem tāds darbs – atved un aizved, vienīgais pateica, lai neeju gar krastu, tur vajagot zvejnieku zābakus.

Gāju noskaidrot, kas tie par resnajiem skursteņiem, bija visādas aizķeršanās, tiem klāt netiku, bet noskaidroju tik to, ka tie ir kolhoza laiku zivju kūpinātavu skursteņi, tagad tur zivis netiek kūpinātas, jo Eiropas Savienības noteikumi tādu rezultātu neakceptē. Tā nu skursteņi garlaikojas šajā teritorijā, kur ar zivju apstrādi nodarbojās jau no 1920. gada, tagad darbojas SIA Bērzciems, strādā vietējie, produkciju eksportē.

Lai tiktu pie skursteņiem jūras pusē, nācās apiet līkumu, un redzēju ļoti sakoptas sētas un tām piegulošās krasta teritorijas. Ieiet pašā uzņēmumā nebija iespēju, jo tur tai brīdī viesojās kontrolējoša institūcija.

Cietusi sakāvi šai jomā, devos uz krodziņu – nepierasti laba kafija un kūka uz milzīga šķīvja ar smalku dekorējumu. Sēdēju uz terases un skatījos kā strādā niedru krāvēji; tika sakrauta liela niedru kaudze uz milzīga brezenta gabala, sasieta paunā, uz tās apsēdās divi vīri, un traktors pa jūru šo nastu aizvilka tālāk prom no krasta. Izrādās jaunā laipa ir aizšķērsojusi ceļu traktoram.

Turpat pie krodziņa, jūras krastā stāv vecs un garš, garš šķūnis; tas tiek izīrēts gan kāzām, gan sarīkojumiem. Turpat blakus birzītē ir divi kempinga namiņi, kā tīklu būdas, romantiski. Šosejai otrā pusē pamatīgs kāpu mežs ar ziedošiem viršiem un tumši sarkanām, saldām brūklenēm.

Biju plānojusi no Bērzciema gar jūru iet līdz Engurei, bet tās niedres...nu, nē. Atlika tikai iet uz autobusu. Kaļu jaunus plānus, interesē krasts ar oļiem smilšu vietā.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com