„Baltijas ceļam“ – 30

Palielināt / Enlarge

„Baltijas ceļš“ Melburnā. FOTO Pēters Nāgels.

Palielināt / Enlarge

„Baltijas ceļš“ Melburnā. FOTO Pēters Nāgels.

Palielināt / Enlarge

„Baltijas ceļš“ Melburnā. FOTO Pēters Nāgels.

Palielināt / Enlarge

„Baltijas ceļš“ Melburnā. FOTO Pēters Nāgels.

1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un cits citu stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu.

Sestdien, 17. augustā, baltieši Melburnā – igauņi, latvieši un lietuvieši un viņu draugi uz īsu brīdi pulcējās pilsētas centrā uz gājēju tilta – Sandridge Bridge (Immigration Bridge) – pār Jarras upi, lai pieminētu vēsturisko Baltijas ceļu pirms trīsdesmit gadiem.

Kādēļ uz tilta? Tas ne tikai savieno divus upes krastus, tas simboliski savieno pagātni ar mūsdienām un mūsdienas ar nākotni, bet galvenokārt – tas savieno Austrālijā dzīvojošos latviešus ar tautiešiem Latvijā, jo, Ivara Cinkusa vārdiem runājot: „...mēs visi vienā latvietības upē esam.“

Prieks, ka starp atnākušajiem bija pārstāvētas visu vecumu grupas, sākot ar pirmo gadu desmit līdz astoņdesmit gadu slieksni pārkāpušajiem. Paldies visiem, kas izplatīja ziņu par zibakciju, paldies visiem, kas atsaucās un ieradās! Īpašs paldies Dailai un Karīnai!

Zibakcija, kā jau pats tās nosaukums izsaka, bija tikšanās uz īsu brīdi, lai sadotos rokās, lai pieminētu un atgādinātu, ka pirms trīsdesmit gadiem Baltijas valstu neatkarības atgūšana bija sapnis, kas ir piepildījies. Katras valsts pārstāvji nodziedāja savas valsts himnu, un tā kā zibakcijai atvēlētā pusstunda vēl nebija pagājusi, tad skanoši turpinājām to izmantot, nodziedot Pūt, vējiņi, Rīga dimd, Daugav's abas malas un noslēgumā – vēlreiz Latvijas himnu.

I.N.