Imantdienas Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Diriģente Lilita Daenke, Imants Kronītis un koris „Dziesmu laiva“. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma publika. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Priekšnesumi. FOTO Pēteris Strazds.

Adelaides Latviešu biedrības (ALB) jauktais koris Dziesmu laiva dzied jau kopš 1951. gada. Pirmsākums korim bija uz kuģa Nea Hellas, kurš veda otrā pasaules kara bēgļu kontingentu uz Austrāliju.

No šī mazā kodola izauga vareni kuplais ozols – koris, kurā 1961. gadā dziedāja vairāk nekā 100 koristu, Kaspara Svennes vadībā; tas bija lielākais koris tajos laikos ārpus Latvijas.

Pēc 28 gadiem no Kaspara Svenni kora vadību pārņēma Astra Kronīte, kura turpināja stūrēt kori 23 gadus. Kora 50 gadu jubilejā, koris oficiāli ieguva savu vārdu – Dziesmu laiva, kas ņemts no prologa Raiņa lugā Pūt, vējiņi. Fragments ir kora moto, kuru sabalsojis komponists Jānis Norvilis. Vārdos apdzejota dziesmu laiva, kurā sēž dziedātāji. Viņu dziesmu skaņas un ilgas tos aizved uz Tēvu sapņu mājām.

No 2003. gada līdz 2010. gadam, kori vadīja trīs jaunas diriģentes: Lilita Daenke, Inese Laine un Marija Perejma, bet kopš 2010. gada kora mākslinieciskā vadītāja un diriģente ir Lilita Daenke. Lilitas laikā koris ieguvis karogu, kurā attēlots gan kora moto, gan kora pirmsākums. Laiva šūpojās vēja sadzītos, saputotos viļņos zem tumši zilām debesīm, kur redzams Dienvidu krusta zvaigznājs; masta galā spīd un laivu vada auseklītis. Karogs darināts pēc koristes Zintas Zvaigznes meta. 2018. gadā karogs lepni staigāja pa Rīgas ielām Dziesmu Svētku gājienā, kuram sekoja Dziesmu laivas koristu kontingents.

Tradīcijas – vecas un jaunas nobriest un veidojas tāpat, kā gada gredzeni koka stumbrā. Tradīcijas sākas serdē, un katrs gads koka mūžā pienes jaunas iezīmes un krāsas. Kora mūžā krāsas veido diriģenti, koristi, dziesmas, koncerti, tradīcijas un kopēji piedzīvojumi.

Imantdienas sarīkojums Tālavā, 30. jūnijā, kora veltījums Imanta Kalniņa populāro dziesmu klāstam, būs jauna krāsa. Latvijā Imantdienas jau sena tradīcija kopš 1977. gada, kad Piebalgā notika pirmais brīvdabas koncerts ar viņa mūziku. Tagad koncerts notiek ik gadu Cēsu pils parkā. Kalniņš ir skolots klasiskā mūzikā, bet vislabāk pazīstams rokmūzikas un popmūzikas žanros. Šajā koncertā koris atskaņoja piecas Imanta Kalniņa kompozīcijas.

Dziesma, ar ko tu sācies (V. Kalniņa vārdi) bija laba, mierīga ievaddziesma, kura aizrāva ar savu romantisko raksturu. Koris, 28 dziedātāju sastāvā, ar iepriecinoši pieaugošu vīru skaitu, Jūlijas Folijas klavieru pavadījumā, izpildīja šo darbu ar labu dikciju un vienlīdzību samērā grūtos locījumos. Sekoja labi pazīstamā Lilioma dziesma (M. Čaklā vārdi). Šķita, ka basos intonācija mazliet kliboja, teksta nedrošības dēļ.

Pilsēta, kurā piedzimst vējš (M. Čaklā vārdi) ir viena no Im. Kalniņa vislabāk pazīstamākām dziesmām, kura tapusi par Liepājas oficiālo himnu. Viņi dejoja vienu vasaru (M. Čaklā vārdi) koris izpildīja vareni un pat dabūja atkārtot. Ievas Daenke flautas ievads bija valdzinošs, bet diemžēl Dailas Šmitas un Matīsa Reinharda solo dziedājumi pazuda. Viņiem abiem ir liriskas, patīkamas balsis, bet vajadzēja tās pastiprināt. Varbūt trūka mikrofona lietošanas tehnika. Katrā ziņā, trūka izbalansēts skaļums starp instrumentālo pavadījumu, kori un balsīm.

Beidzamā kora dziesma bija Ceļš uz mājām – fināla dziesma no k/f „Sprīdītis“. Šai dziesmai ir skaisti niansēti vārdi, kurus var saprast vairākos līmeņos, un samērā vienkārša meldija. Šoreiz arī flauta smeldzīgi dziedāja līdzi balsīm, un sniegums bija skaists.

Imantdienu brīvdabas rokkoncertos uzstājas dažādas grupas, kuras atskaņo komponista darbus dažādos stilos. Tā arī šodienas programma bija sastādīta, lai parādītu Imanta Kalniņa dziesmu daudzveidību.

Viesis no Melburnas, Ivars Štubis, dziedāja četras dziesmas (Betas dziesmiņa, Es šodien jūku prātā, Bimini un Lūgšana), spēlējot savu ģitāru. Šīm dziesmām patiesi vajadzēja meistarīgu pavadījumu, kā pats Ivars atzinās, jo ritmi nemanāmi mainās, un balss apjoms dažās vietās ir ļoti plašs. Ivara sniegums bija sirsnīgs un iejūtīgs.

Sekoja pārsteigumi. Nezināju, ka Adelaidē atrodas tik daudz talantīgu dziedātāju: divas jaunas pusaudzes – Kristiāna Rumpe un Stella Kardasova, nesen no Amerikas pārcēlusies Zinta Rūtiņa, kura ne tik vien jau iestājusies koristu ierindā, bet kopā ar vēl vienu jaunadelaidieti (Dominic Kelly) uzstājās ar solo dziesmu, nodziedot Im. Kalniņa Tā. Citā žanrā, tautas tradicionālās dziedāšanas teicējas balsī, Zanda Šulca iepriecināja ar B. Martuževa Rakstu rakstus. Grupa Četri kaķēni (Matīss Reinhards, David Orchard un Kārlis Daenke) izpildīja instrumentālos pavadījumus.

Sen jau Adelaidē nenotiek tās saucamās Muzikālās pēcpusdienas, kuras rīkoja Latviešu biedrība, mūzikas skolotāji un skola. Ir apsveicami, ka Lilita prot savervēt jauniešus un tiem dod iespēju uzstāties un attīstīt savas spējas.

Sarīkojums bija labi apmeklēts, un pēcpusdiena noritēja patīkamā gaisotnē. Sumināja Imantus, kuriem 1. jūlijā vārda diena, bet tikai vienu varēja atrast – Imantu Kronīti. Laikam Imants vairs nav populārs vārds! Bija kafijas galds, loterija un kopdziesmas.

Lai latviešu dziesmas mīlestība un draudzības vēl ilgi uztur Dziesmu laivu, un auseklītis to vada uz gaišu nākotni.

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“