Latviešu valodas aģentūras rīkotie kursi 2019

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Kristīne Saulīte, Gunita Mistere, Māra More (Moore), Mārīte Rumpe. FOTO no Māras Mores (Moore) personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Kursu dalībnieki. FOTO no Māras Mores (Moore) personīgā arhīva.

Kā katru gadu arī šogad skolotāji no tuvām un tālām valstīm ieradās uz diasporas skolotāju kursiem Latvijā. Kursi notika no 16. – 18. jūlijam. Lielākā daļa skolotāju satikās Rīgā (pie operas), lai jau agri no rīta kāptu autobusā un dotos uz Kurzemes rezidenci Strazdē; ļoti gleznaina vieta, un ļoti garšīgs ēdiens.

Tā nu arī mēs, skolotājas no Austrālijas – Māra Moore (Sidneja), Gunita Mistere (Brisbane), Mārīte Rumpe (Adelaide) un pašlaik Latvijā vasaru baudošā Līga Gēmute, devāmies kopīgā piedzīvojumā ar lielo skolotāju saimi.

Liels paldies šo kursu organizatoriem – Latviešu valodas aģentūrai (LVA), kas katru gadu dod šo fantastisko iespēju skolotājām uzzināt, kas jauns valodas mācīšanā, kā labāk un studentiem saistošāk pasniegt valodu, kā arī kur rast iedvesmu un arī rast atbildi, vai ir vērts mācīt?

Jutāmies pagodinātas, jo pirmās dienas atklāšanā mūs sveica un uzrunāja Ārlietu Ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte, tas liecināja par to, ka tas, ko mēs darām, ir zināms un novērtēts arī Latvijā.

Paldies par labiem vārdiem arī LVA direktoram Jānim Valdmanim un ELA izglītības referentam Mārim Pūlim.

Mani ļoti iespaidoja pirmā lekcija Neizzusts laika lokos: ko mācīties no lībiešiem? LU Lībiešu institūta vadītājs, valodnieks, dzejnieks un tulks Valts Ernštreits mums stāstīja par to, cik lībiešu tauta ir sīksta un turpina kopt savu valodu un izdod grāmatas, kaut arī nu ir palikuši tikai ap 300 līvu. Galvenais ir radīt apziņu, ka tu esi piederīgs un lepns par to, kas tu esi. Tātad mums, latviešu valodas skolotājam, ir tiešais ceļš uz bērnu sirdīm, lai mācītu par mūsu valsti, lai lepotos ar to, ka prot kaut nedaudz runāt latviski un būtu īpašs ar to, ka ir latvietis.

Prieks arī par mūsu pašu Austrālijas latvieti un mācību materiālu autori Līgu Gēmuti, kura cēla priekšā pirmskolas un sākumskolas bērniem domātu grāmatiņu sēriju par svētkiem. Viņa pateicās par sadarbību visām iesaistītajām pusēm un sevišķi LAAJ nozares vadītājai Ļenai Rumpei, kura viņu mudinājusi iesākto pabeigt.

LVA arī cītīgi strādā un gādā svaigus un jaunus materiālus un papildina savu mājas lapu www.maciunmacies.lv, lai valodas apguve kļūtu arvien interesantāka, kā arī ir pabeigts darbs pie valodas pašmācības rīka e-laipa, kā arī ir izdotas Laipas B1 un B2 līmeņu grāmatas.

Pirmā diena noslēdzās ar skanīgu folkloras nodarbību Rūtas un Valda Muktupāvelu vadībā.

Otrajā dienā bija jāstrādā pašām skolotājām; mūs sadalīja 3 grupās, un nu mēs uz savas ādas varējām izjust, kā jūtas skolnieki un ko mēs interesantu varam viņiem iemācīt. Meistarklases ritēja ļoti spraigi visas dienas garumā.

Pēcpusdienā režisore un producente Marta Selecka iepazīstināja klātesošos ar savu projektu Tutas lietas, tās ir īsfilmiņas, kas ir domātas pirmskolas vecuma bērniem, ļoti skaidrā valodā un radošā gaisotnē. Tutai ir visādi piedzīvojumi, ko var izmantot, bērniem mācot valodu. Vakarpusē organizatori bija uzaicinājuši Ati un Inesi Krūmiņus, kuri mūs izveda cauri senlatviešu uguns rituālam. Pirms rituāla čaklākajām tika dots uzdevums uzpīt vainagus vai salasīt zāļu kušķīti, ko ziedot ugunij. Šis bija skaists, skanīgs un emocionāls piedzīvojums.

Trešā diena iesākās ar nodarbību Drāma kā instruments personības izaugsmē: praktiskie paņēmieni darbam ar skolēniem režisora, drāmas terapeita un pedagoga V. Roziņa vadībā, pēc kuras skatījāmies populāri zinātnisko dokumentālo drāmu Baltu ciltis: noklusētās hronikas par Eiropas pēdējiem pagāniem. Diezgan smaga, bet izglītojoša un interesanta filma. Kā mūsu senču ciltis dzīvojušas Latvijas teritorijā 13. gs. Pēc filmas dzirdējām, kā klājas mūsu kolēģēm Amerikā un Īrijā.

Vēl kā nedzirdēts jaunums bija LU LFMI pētnieces G. Sīles stāstījums par mājas lapu www.iesaisties.lv, kas ir radīta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta realizētajā projektā Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā vai lai iesaistītu sabiedrību folkloras, mākslas un literatūras projektos. Šeit var šifrēt senus rokrakstus, kā arī atrast daudz noderīgu informāciju.

Protams, bija vēl daudz citas informācijas, sarunu un pārrunu, kuras nevar uzskaitīt. Galvenais ir piedalīties un dalīties pieredzē, lai atgriežoties savās skolās, varētu strādāt ar jaunu sparu, jaunām idejām un galvenais – ar apziņu, ka ir vērts.

Vēlreiz paldies visai LVA saimei un sevišķi Aijai Otomerei, kura par mums gādāja, lai neaizsēžamies, lai visur esam laikā, lai visu zinām. Uz tikšanos kādā citā reizē!

Pasākumu līdzfinansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas Valsts valodas politika un pārvalde.

Mārīte Rumpe,
Adelaides Latviešu skolas skolotāja
Laikrakstam „Latvietis“